Darbnespējas apmaksa un ar to saistītie jautājumi

Kā rēķināt A slimības lapu darbiniekam, kurš uzņēmumā nostrādājis vienu dienu? Vai uzņēmumam ir tiesības uzteikt darba attiecības slimības lapas laikā, pamatojoties uz pārbaudes laiku? Vai jāaprēķina atvaļinājuma kompensācija par šo nostrādāto dienu? Kā rīkoties, ja darbiniece, kura atgriezusies no bērnu kopšanas atvaļinājuma, jau pēc nedēļas izņem slimības lapu? Cik tālu drīkst atkāpties, meklējot periodu slimības lapas aprēķinam?

Atbilde

1. Darba likuma (DL) 40. pants nosaka nepieciešamo informāciju, kura uzrādāma darba līgumā. Tātad jums ir zināms darbinieka "darba samaksas apmērs" un "nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks". Uzsākot darba attiecības, darbinieks jāiepazīstina ar darba grafiku. 

No iepriekš minētā ir iespējams noteikt stundas vai dienas vidējo izpeļņu, aprēķināt attiecīgos procentus (75% un 80%) un apmaksāt darbinieka potenciālās darba dienas saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36. pantu. 

Kas attiecas uz tiesībām uzteikt darba attiecības darbnespējas laikā, jāvadās pēc DL 109. pantā "Darba devēja uzteikuma aizliegumi un ierobežojumi" noteiktā:

Jāņem vērā arī īpašā situācija: darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku šā likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktā noteiktajā gadījumā līdz darbspēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanai, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

Tikai tad, kad darbinieks būs vesels un gatavs strādāt, darba devējs drīkstēs izmantot DL 47. pantā noteikto: pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākuma norādīt šāda uzteikuma iemeslu (tomēr darba līgumā būtu jāmin, ka darbiniekam ir noteikts pārbaudes laiks).

Ja darbinieks (kad izveseļojies) tomēr neturpinās darba attiecības, darba devējam ir pienākums aprēķināt un izmaksāt ne vien darba algu un slimības naudu, bet arī kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, jo DL nenosaka atšķirīgu attieksmi atkarībā no darba attiecību perioda ilguma. Atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā (DL 128. pants).

Turklāt gan nostrādātā diena, gan darbnespējas periods dod tiesības uz atvaļinājumu (DL 152. pants).

2. Darba likumā jau sen noteikts, ka vidējās izpeļņas aprēķināšanai netiek izmantota informācija par darba samaksu iepriekšējos sešos mēnešos, ja tās nav pēdējos sešos mēnešos. Tā vietā ir piedāvājums meklēt darba samaksu periodā "pirms attaisnotās prombūtnes".

Tātad, nosakot vidējo izpeļņu, grāmatvedim ir atļauts neierobežoti virzīties "atpakaļ", kamēr tiek sasniegts tas periods, kurā darbiniecei bijusi darba samaksa.

Tomēr darbiniece pēc bērna kopšanas atvaļinājuma ir mazliet pastrādājusi, un šādai situācijai DL 75. pantā ir paredzēts cits algoritms: ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu. Šo noteikumu piemēro arī tad, ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotas prombūtnes (6. daļa).

Tātad vidējā izpeļņa jaunās māmiņas darbnespējas apmaksai jānosaka, dalot darba samaksu par darbu jautājumā minētajā vienas nedēļas laikā ar nostrādāto dienu vai stundu skaitu šajā nedēļā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada aprīļa (484.) numurā.