Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

Žurnāls BILANCE

BILANCES novembra numurā lasiet
BILANCES novembra numurā lasiet
Pie lasītājiem dodas žurnāla BILANCE novembra numurs. Ieskatieties tā saturā!REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Par nākotnes izaicinājumiem un cilvēkiem, kuri veido profesijuGada nogale grāmatvedībā nekad nav tikai kalendāra jautājums. Tā ir iespēja izvērtēt paveikto, sakārtot vēl neatrisināto un laikus sagatavoties tam, kas mūs sagaida nākamajā gadā. Šoruden īpaši daudz runājam par administratīvā sloga mazināšanu, digitālajiem risinājumiem un uzticamu finanšu informāciju. Taču aiz katras tehnoloģiskas pārmaiņas un katra jauna noteikuma stāv cilvēks — grāmatvedis, kura zināšanas un atbildība nodrošina, ka pārmaiņas patiešām darbojas praksē.INTERVIJAIkars Kubliņš: Kā Finanšu ministrija plāno atvieglot grāmatvežu darbu?Grāmatvežu ikdienu sarežģī ne tikai lielais darba apjoms, bet arī mainīgās normatīvo aktu prasības, manuāli veicami procesi un pienākums nepārtraukti apgūt jauno. Lai mazinātu administratīvo slogu, tiek pārskatīta inventarizācijas kārtība, meklētas iespējas plašāk izmantot digitalizāciju un vērtēts, vai iespējams atvieglot prasības mazo uzņēmumu revīzijām. Par jau ieviestajiem atvieglojumiem, plānotajām izmaiņām un grāmatvedības nākotnes izaicinājumiem stāsta Daina Robežniece, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta...
BILANCES redaktore Vita Zariņa: Par nākotnes izaicinājumiem un cilvēkiem, kuri veido profesiju
BILANCES redaktore Vita Zariņa: Par nākotnes izaicinājumiem un cilvēkiem, kuri veido profesiju
Gada nogale grāmatvedībā nekad nav tikai kalendāra jautājums. Tā ir iespēja izvērtēt paveikto, sakārtot vēl neatrisināto un laikus sagatavoties tam, kas mūs sagaida nākamajā gadā. Šoruden īpaši daudz runājam par administratīvā sloga mazināšanu, digitālajiem risinājumiem un uzticamu finanšu informāciju. Taču aiz katras tehnoloģiskas pārmaiņas un katra jauna noteikuma stāv cilvēks — grāmatvedis, kura zināšanas un atbildība nodrošina, ka pārmaiņas patiešām darbojas praksē.Tāpēc aicinu jau tagad kalendārā atzīmēt 27. novembri, kad notiks BILANCES konference «Kam gatavoties grāmatvedim 2027. gadā?». Konferencē īpaši svarīgi būs ne vien uzzināt, kādas prasības mainās, bet arī saprast, kā tās ietekmēs ikdienas darbu. Ko varēsim darīt vienkāršāk? Kur būs vajadzīgas jaunas prasmes? Kā izmantot digitalizāciju, nezaudējot kontroli pār datu kvalitāti? Konference būs iespēja par šiem jautājumiem domāt kopā ar kolēģiem un nozares ekspertiem.Šā numura raksti uzskatāmi parāda, kāpēc šāda saruna ir nepieciešama. Intervijā ar Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta direktori Dainu Robežnieci aplūkoti jau ieviestie un iecerētie...
Ko grāmatveži sagaida no jaunās valdības?
Ko grāmatveži sagaida no jaunās valdības?
Oktobrī aizvadītas 15. Saeimas vēlēšanas, un nu priekšā ir jaunās valdības veidošana. Grāmatvedības nozares profesionāļiem jautājām, ko viņi sagaida no nākamās valdības un finanšu ministra, kuras ieilgušās problēmas nozarē būtu beidzot jāatrisina un kādi uzlabojumi ir nepieciešami.Ainis Dābols:Pirms jauniem pienākumiem jāpārskata jau esošieJaunajai valdībai vispirms būtu jāsaprot, ka grāmatvedis ir viens no uzņēmējdarbības stūrakmeņiem. Taču arvien lielāku grāmatveža darba daļu aizņem administratīvu prasību izpilde, datu sniegšana, atskaites un kontroles funkcijas. Tāpēc viena no prioritātēm būtu birokrātijas mazināšana.Spilgts piemērs ir statistikas pārskati. Mūsu praksē ir uzņēmumi, kuriem jāiesniedz pat septiņu dažādu veidu statistikas atskaites, turklāt daļa datu dublējas vai jau ir valsts institūciju rīcībā. Būtu jāievieš vienkāršs princips — uzņēmējs vienus un tos pašus datus valstij sniedz tikai vienu reizi, bet tālāku informācijas apmaiņu nodrošina pašas valsts sistēmas.Jāpārskata arī obligātās revīzijas regulējums. Pašlaik revīzijas pienākums mazai sabiedrībai var rasties tikai tādēļ, ka tā ir koncerna mātes sabiedrība, kaut arī pēc saviem finanšu rādītājiem...
Kontrolēto darījumu pārskats: kā pareizi aizpildīt un saskaņot ar transfertcenu dokumentāciju
Kontrolēto darījumu pārskats: kā pareizi aizpildīt un saskaņot ar transfertcenu dokumentāciju
Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2026. gada 17. septembrī apstiprināja metodisko materiālu «Vadlīnijas kontrolēto darījumu pārskata aizpildīšanai (transfertcenu jomā)», kurā ir aplūkoti kontrolēto darījumu pārskata (KDP) aizpildīšanas praktiskie jautājumi.KDP balstās uz uzņēmuma grāmatvedības datiem un vietējo transfertcenu dokumentāciju. Tāpēc uzņēmumam jāspēj pamatot, ka kontrolētie darījumi ir ne vien pareizi identificēti, bet arī atbilstoši grupēti un ka pārskatā iekļautie rādītāji un informācija ir sasaistīti ar vietējā transfertcenu dokumentācijā veikto analīzi.Ar kādām situācijām var saskarties, aizpildot KDP, kā arī kādi ir biežāk uzdotie jautājumi, par to šajā rakstā.Kas ir kontrolēto darījumu pārskats?KDP strukturētā veidā apkopo informāciju par uzņēmuma kontrolētajiem darījumiem. Pārskatā tiek norādīts darījuma partneris, darījuma veids un virziens, darījuma kopējā vērtība (bez PVN), izmantotā transfertcenu metode, salīdzināmo datu avots, testējamā puse, tirgus cenas indikators un tirgus cenas (vērtības) intervāls.Turpmāk aplūkosim tos jēdzienus, kuri praksē var radīt visvairāk jautājumu.→ Darījuma virziens tiek noteikts no tā uzņēmuma perspektīvas, kurš aizpilda KDP. Tādējādi jānorāda, vai uzņēmums veic...
Kā uzņēmumam atgūt naudu no valsts?
Kā uzņēmumam atgūt naudu no valsts?
Publisko un civiltiesisko strīdu risināšanā prasījumu pareiza kvalifikācija, tiesas piekritības izvēle, procesa termiņu ievērošana un piemērojamo procentu likmju aprēķināšana ir svarīgi elementi, kas nosaka, vai uzņēmumam izdosies veiksmīgi atgūt savus finanšu līdzekļus. Tipiskākās situācijas, kas rodas publisko un civilo tiesību krustpunktā, sniedzot praktiskus ieteikumus strīdu risināšanai, vadošie tiesvedības un nodokļu eksperti detalizēti iztirzāja Sorainen ZAB rīkotajā vebinārā «Publiskais sektors paliek parādā: kā uzņēmums var atgūt naudu?».Civiltiesisks vai publisko tiesību strīds — kā noteikt, kurā tiesā tas risināms?Praksē bieži rodas neskaidrības par to, kādi tiesību akti un procesuālie noteikumi piemērojami konkrētam maksāšanas pienākumam un kurā tiesā risināms strīds ar valsti vai pašvaldību. Tas ir būtiski, jo dažādās tiesību jomās atšķiras gan tiesvedības kārtība un termiņi, gan tiesu kompetence, uzsvēra Katrīne Pļaviņa–Mika, Sorainen ZAB zvērināta advokāte.Lai noteiktu, vai strīds ir civiltiesisks vai publisko tiesību jautājums, jāvērtē nevis līguma vai iestādes lēmuma nosaukums, bet gan attiecību būtība un mērķis. Attiecības ir publiski tiesiskas, ja tajās...
Par karteļu veidošanu iepirkumos — kriminālatbildība
Par karteļu veidošanu iepirkumos — kriminālatbildība
Kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos jeb karteļu veidošanu visa veida iepirkumos paredz grozījumi Krimināllikumā, kas stājas spēkā 15. oktobrī. Savukārt grozījumi likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību» nosaka kritērijus liela apmēra konstatēšanai aizliegtas vienošanās gadījumos.Kādu rīcību jaunais regulējums kriminalizē un kādi sodi ir paredzēti, ZAB COBALT rīkotajā vebinārā «Kriminālatbildība par karteļiem iepirkumos — kas mainās uzņēmumiem un to darbiniekiem» stāstīja Jūlija Jerņeva, zvērināta advokāte, ZAB COBALT vadošā speciāliste.Līdz šim par šādiem pārkāpumiem atbildība bija paredzēta saskaņā ar Konkurences likumu, un sodīt varēja tikai juridiskās personas. Līdz ar jaunā regulējuma spēkā stāšanos pie kriminālatbildības varēs saukt arī fiziskās personas — uzņēmumu vadītājus un darbiniekus.Pirmie mēģinājumi — jau senPirmais mēģinājums kriminalizēt aizliegtu vienošanos iepirkumos Saeimā bija jau 1998. gadā, taču deputāti to neatbalstīja. Savukārt no 2023. gada ir bijuši vairāki citi mēģinājumi kriminalizēt aizliegtu vienošanos iepirkumos. Tas saistīts ar tā saukto būvnieku karteļa lietu. Konkurences padomes (KP) 2021. gadā sodīja 10 būvuzņēmumus par...
Kases aparātu regulējums pēdējos mēnešos nonācis pastiprinātas uzmanības lokā
Kases aparātu regulējums pēdējos mēnešos nonācis pastiprinātas uzmanības lokā
Ar Ministru kabineta (MK) 2026. gada 10. jūlija rīkojumu Nr. 413 tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Rīcības plāns tirdzniecības nozares atbalstam. Rīcības plāna ietvaros tika noteikti vairāki uzdevumi, kas vērsti uz elektronisko ierīču un iekārtu (turpmāk — kases aparātu) regulējuma un sistēmas pilnveidošanu. To vidū ir problēmjautājumu izvērtēšana saistībā ar kases aparātu lietošanas nosacījumiem, iespējamo atvieglojumu apzināšana mazajiem tirgotājiem attiecībā uz kases aparātu prasībām, kā arī risinājumu identificēšana kases aparātu sistēmas turpmākai attīstībai. Īpaša uzmanība plānā pievērsta inovatīvu risinājumu ieviešanai automatizētai datu nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai mazinātu birokrātisko slogu un samazinātu administratīvās izmaksas uzņēmējiem.VID šā gada augustā un septembrī sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, uzņēmēju organizācijām, tostarp nozares pārstāvjiem, kases aparātu izstrādātājiem, kases aparātu apkalpojošajiem dienestiem un atbilstības novērtēšanas institūcijām, īstenoja plašu diskusiju ciklu par kases aparātu sistēmas darbību un tās turpmāko attīstību.Sarunu mērķis bija ne tikai apzināt nozares norādītās problēmas, bet arī veidot vienotu izpratni par to, kas...
Strīds par atvaļinājumu nav risināms administratīvajā tiesā
Strīds par atvaļinājumu nav risināms administratīvajā tiesā
Senāts šajā lietā izskatīja blakus sūdzību par atvaļinājuma nepiešķiršanu un secināja, ka lietas pamatā ir darba tiesību strīds, kas nav risināms administratīvā procesa kārtībā.Senāta Administratīvo lietu departamenta 27.08.2026. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. 680019926, SKA–765/2026Pieteicējs vērsās administratīvajā rajona tiesā, uzskatot par nepamatotu AS Veselības centru apvienība rīcību, nepiešķirot viņam ikgadējo atvaļinājumu un ilgstoši spiežot strādāt nesamērīgā slodzē. Tas esot radījis pieteicējam zaudējumus iegādāto aviobiļešu cenas apmērā un nemantisko kaitējumu, tāpēc tika lūgts atzīt AS Veselības centru apvienība rīcību par prettiesisku un piedzīt zaudējumu, kā arī nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu.Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atteicās pieteikumu pieņemt, secinot, ka strīds izriet no darba tiesiskajām attiecībām un tādēļ nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.Par minēto lēmumu pieteicējs iesniedza blakus sūdzību Senātā.Arī Senāts atzina, ka šādi prasījumi nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā, jo neizriet no publiski tiesiskajām attiecībām, pieteicēja blakus sūdzība ir acīmredzami nepamatota, atteica blakus sūdzības izskatīšanu un izteica turpmāk minētās atziņas.Strīds par atvaļinājuma nepiešķiršanu, nelabvēlīgu darba...
Biežākās kļūdas, iesniedzot apvienošanās ziņojumu
Biežākās kļūdas, iesniedzot apvienošanās ziņojumu
Plānojot uzņēmumu apvienošanos vai kontroles iegūšanu pār citu uzņēmumu, noteiktos gadījumos par darījumu jāziņo Konkurences padomei (KP). Izvērtējot iesniegtos ziņojumus, iestāde regulāri konstatē līdzīgas nepilnības: neprecīzi noteiktus ietekmētos tirgus, trūkstošu informāciju un kļūdas normatīvo aktu prasību piemērošanā. KP vebinārā skaidroja, kam ziņojuma sagatavošanā pievērst īpašu uzmanību.Apvienošanās ziņojumu sagatavošanā jāievēro Konkurences likums un Ministru kabineta (MK) 2008. gada 29. septembra noteikumi Nr. 800 «Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos». Noderīgas ir arī KP izstrādātās «Ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos sastādīšanas vadlīnijas».Konkurences likuma izpratnē apvienošanās nav tikai uzņēmumu saplūšana vai viena uzņēmuma pievienošana citam. Par apvienošanos noteiktos apstākļos uzskata arī darījumus, kuru rezultātā iegūst izšķirošu ietekmi pār citu uzņēmumu, kā arī aktīvu vai tiesību tos izmantot iegūšanu.Konkurences likuma 15. panta otrā daļa paredz pienākumu pirms apvienošanās iesniegt KP ziņojumu, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijā bijis vismaz 30 miljoni eiro un vismaz divu apvienošanās...
Kādi aspekti būtu jāsakārto attiecībā uz kases aparātu sistēmu
Kādi aspekti būtu jāsakārto attiecībā uz kases aparātu sistēmu
Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas (LRĀGA) un tās biedru ieskatā kases aparātu sistēma kopumā darbojas labi. Tomēr ikdienas darbā ir atsevišķi administratīvi un tehniski jautājumi, kuru sakārtošana samazinātu gan uzņēmēju, gan grāmatvežu darba patēriņu. Vērtējot izmaiņas, ir jāsaglabā darījumu izsekojamība un jāņem vērā arī tas, kas ar kases aparātā radīto informāciju notiek tālāk grāmatvedībā.LRĀGA viedokli apkopoja Oto Kristiāns Abrams, LRĀGA biedra SIA Abrams Business Services valdes loceklis un atbildīgais grāmatvedis, Rīgas Valsts tehnikuma Komercdarbības nodaļas vadītājs.Atbrīvojums līdz 250 000 eiro rada riskusEkonomikas ministrijas izstrādātajā Rīcības plānā tirdzniecības nozares atbalstam minēta iespēja izvērtēt kases aparāta lietošanas pienākuma atcelšanu tirdzniecības vietā, ja iepriekšējā gada neto apgrozījums nepārsniedz 250 000 eiro. Tas ir izvērtējams priekšlikums, nevis jau pieņemts atbrīvojums.LRĀGA šādu vispārēju atbrīvojumu kategoriski neatbalsta, un asociācijas pārstāvji šo nostāju ir pauduši arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajās diskusijās. Mūsu ieskatā tas būtiski palielinātu darījumu neuzrādīšanas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas risku. Kases aparāta atcelšana pati...
Jāpilnveido kases sistēmu regulējums
Jāpilnveido kases sistēmu regulējums
Kases aparāti un kases sistēmas ir būtisks nodokļu kontroles instruments, un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) neapšauba nepieciešamību nodrošināt drošu darījumu uzskaiti un fiskālo datu uzticamību. Vienlaikus pašreizējais regulējums ir veidots citai tehnoloģiskajai realitātei. Tādēļ LPTA ieskatā būtu jāpārskata nevis fiskālās kontroles mērķis, bet veids, kādā tas tiek sasniegts. Viedokli pauž Jānis Dubults, LPTA valdes priekšsēdētājs.Galvenie problēmjautājumiViens no būtiskākajiem jautājumiem ir kases sistēmu programmatūras izmaiņu ieviešanas process. Tas attiecas gan uz jaunas funkcionalitātes ieviešanu, gan uz programmatūras pilnveidošanu un kļūdu labošanu.Kopš 2026. gada sākuma uzņēmumiem ar augstāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reitinga līmeni ir pieejama vienkāršota kārtība nebūtisku programmatūras izmaiņu ieviešanai. Tas situāciju ir būtiski uzlabojis, un praksē process var aizņemt aptuveni divas nedēļas.Tomēr arī divas nedēļas mūsdienu IT vidē var būt ilgs termiņš. Jaunas funkcionalitātes gadījumā tas bremzē spēju ātri ieviest efektīvākus risinājumus. Vissāpīgākais scenārijs ir programmatūras kļūdas. Pats kļūdas labojums tehniski var būt ļoti vienkāršs un sagatavojams īsā laikā, taču...
«No šodienas  esmu bērnu kopšanas atvaļinājumā!»
«No šodienas esmu bērnu kopšanas atvaļinājumā!»
Kā pieprasāms un piešķirams bērna kopšanas atvaļinājums, ja darbinieks nav ievērojis viena mēneša paziņošanas termiņu vai viņam iestājusies pārejoša darbnespēja? Vai darba devējs var pieprasīt jaunu iesniegumu un vai darbinieks drīkst patvaļīgi doties atvaļinājumā bez darba devēja rīkojuma?Senāta Civillietu departamenta 21.09.2026. spriedums lietā Nr. C29383022, SKC–462/2026Faktisko apstākļu izklāstsDarbinieks 2022. gada 22. februārī iesniedza darba devējam iesniegumu, lūdzot piešķirt bērna kopšanas atvaļinājumu no 23. februāra līdz 2. augustam. Tajā pašā dienā darbiniekam iestājās pārejoša darbnespēja, kas turpinājās līdz 2022. gada aprīlim.Atgriežoties darbā 25. aprīlī, darbinieks konstatēja, ka darba devējs nav izdevis rīkojumu par bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu. Darba devējs lūdza precizēt iesniegumu, norādot, ka saskaņā ar Darba likuma 156. panta otro daļu par atvaļinājuma sākumu jāpaziņo vienu mēnesi iepriekš.Darbinieks 2. maijā atkārtoti lūdza pēc iespējas ātrāk piešķirt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 2. augustam. Darba devējs 9. maijā izdeva rīkojumu un noteica darbiniekam bērna kopšanas atvaļinājumu no 1. jūnija, viena mēneša termiņu skaitot no...
Iesācēja MUN — iespēja iznākt no ēnas un legāli piepelnīties
Iesācēja MUN — iespēja iznākt no ēnas un legāli piepelnīties
Saeima šī gada 17. septembrī pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un grozījumus likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kas no 2027. gada 1. aprīļa ļaus nelielas saimnieciskās darbības veicējiem izmantot jaunu, vienkāršotu nodokļu nomaksas kārtību. Iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms paredz 10% nodokli no apgrozījuma, nodokļa aprēķinu un samaksu automatizējot ar saimnieciskās darbības ieņēmumu konta starpniecību. Jaunā kārtība iecerēta cilvēkiem, kuri vēlas legāli piepelnīties, sniedzot pakalpojumus vai pārdodot preces citām fiziskajām personām.Viedokli pauž Linda Miezīte, TaxPro valdes priekšsēdētāja. Viņa līdzdarbojās Finanšu ministrijas izveidotajā darba grupā, kurā apsprieda un izstrādāja regulējumu vienkāršotai nodokļu nomaksai nelielas saimnieciskās darbības veicējiem.Par vienkāršāku nodokļu risinājumu cilvēkiem, kuri vēlas gūt nelielus papildu ienākumus, domājam jau kopš 2021. gada. Tāpēc iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu vērtēju ļoti pozitīvi. Tā galvenā priekšrocība ir praktiska: cilvēkam, kurš vēlas nopelnīt ar savu prasmi, nebūtu jāapgūst sarežģīta grāmatvedība, pirms viņš vispār saņēmis pirmo samaksu.Iedomāsimies ikdienišķu situāciju. Mājās vajadzīgs neliels remonts vai palīdzība dārzā. Atrodam...
Kases aparātu reforma — laiks pāriet no plombām uz datiem
Kases aparātu reforma — laiks pāriet no plombām uz datiem
Finanšu nozares asociācijas (FNA) ieskatā diskusija par kases aparātu reformu nav tikai administratīvā sloga samazināšanas jautājums. Tā ir iespēja vienlaikus uzlabot uzņēmējdarbības vidi, veicināt inovācijas, tostarp reāllaika datu risinājumus, un modernizēt nodokļu kontroli, padarot to efektīvāku un vairāk balstītu datos, nevis fizisku ierīču pārbaudēs. Armands Onzuls, FNA padomnieks, ZAB COBALT Latvija jurists, norāda, ka Latvijā jau daudzus gadus kases aparātu regulējums balstās pieejā, kas tika veidota laikā, kad uzticams interneta savienojums nebija pašsaprotams. Tolaik bija loģiski nodrošināt darījumu datu aizsardzību, tos glabājot fiziski aizsargātās un aizzīmogotās ierīcēs. Taču tehnoloģijas ir strauji attīstījušās, savukārt regulējums daudzos aspektos palicis pagātnē.Kur slēpjas problēmasViens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir tas, ka pašreizējais regulējuma modelis nosaka prasības fiziskām iekārtām, nevis programmatūrai. Tas nozīmē, ka inovatīvus digitālus risinājumus nav iespējams ieviest tik ātri, kā to prasa mūsdienu uzņēmējdarbības vide. Lai jauns risinājums nonāktu Latvijas tirgū, nepieciešamas ilgstošas atbilstības pārbaudes, dažkārt pat vairāk nekā pusgada garumā, kas attur gan vietējos...
Iekšējās kontroles sistēma praksē: klienta sankciju risks — no novērtēšanas līdz kontroles pasākumiem. I daļa. Sākotnējā sankciju riska novērtēšana
Iekšējās kontroles sistēma praksē: klienta sankciju risks — no novērtēšanas līdz kontroles pasākumiem. I daļa. Sākotnējā sankciju riska novērtēšana
Rakstā soli pa solim aplūkosim klienta sankciju riska sākotnējo novērtēšanu. Sāksim ar sankciju piemērojamības un tā dēvēto «STOP» pārbaudi, turpināsim ar sankciju skrīningu un īpašumtiesību un kontroles izvērtēšanu, bet pēc tam detalizēti aplūkosim klienta riska faktorus un punktu sistēmu, ar kuras palīdzību nosakāms klienta sākotnējais sankciju riska līmenis.Ko īsti vērtējam?Klienta sankciju riska novērtēšana nav tikai klienta nosaukuma, PLG vai amatpersonu pārbaude sankciju sarakstos. Šāda pārbaude ir būtiska, tomēr tā ir tikai viena daļa no kopējā izvērtējuma. Sankciju riska novērtēšanas mērķis ir plašāks — saprast, cik liela ir iespējamība, ka konkrētā klienta darbība, darījumi vai ar klientu saistītās personas var radīt sankciju pārkāpšanas vai apiešanas risku.Tādēļ jāvērtē ne tikai tas, kas ir klients, bet arī tas, kam klients pieder un kas to faktiski kontrolē, kurās valstīs tas darbojas, ar kādām personām un uzņēmumiem sadarbojas, kādas preces vai pakalpojumus piedāvā, kā tiek organizēti maksājumi un preču piegādes un vai klienta darījumos nav pazīmju, kas...